Lauksaimniecības prakses klimata pārmaiņu mazināšanai

Rokasgrāmata

Mijiedarbība starp lauksaimniecību un klimata pārmaiņām ne vienmēr vērtējama viennozīmīgi. Lai arī lauksaimniecība kopumā ir viens no siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem, tomēr visā pasaulē var atrast zemniekus, kuri ir spējuši mainīt savu saimniekošanu tā, ka saimniecības nevis emitē siltumnīcefektu gāzes, bet gan tās piesaista. Un būtiska ir arī lauksaimnieku spēja pielāgoties klimata pārmaiņām. Gudri un radoši zemnieki iespēju robežās cenšas izmantot dažādus dabas procesus savā labā, šādi iegūstot gan saimnieciskā ziņā, gan arī dodot savu artavu klimata pārmaiņu mazināšanā. Lai arī pastāv zināmi likumos un noteikumos rakstīti nosacījumi, tomēr kopumā Latvijas lauksaimniekiem ir zināma brīvība izlemt, ko un kā ražot un kā mainīt savu saimniekošanu, lai tā kļūtu klimatam draudzīgāka un spētu pielāgoties klimata pārmaiņām. Brīvība nozīmē arī to, ka mēs apzināmies, kādas var būt mūsu darbības vai bezdarbības sekas.

167

2024/06/03

PAR IZDEVUMĀ IEKĻAUTO INFORMĀCIJU IR ATBILDĪGI PROJEKTA ĪSTENOTĀJI UN TĀ NEATSPOGUĻO NE EIROPAS KOMISIJAS, NE EIROPAS KOMISIJAS MAZO UN VIDĒJO UZŅĒMUMU IZPILDAĢENTŪRAS VIEDOKLI.

Latviešu valoda

5.58 MB

987-9934-8885-2-6

Augkopības tehniķis

Dārzkopības tehniķis

Lauksaimniecības mehanizācijas tehniķis

Mežsaimnieks

Grāmata “Lauksaimniecības prakses klimata pārmaiņu mazināšanai” iedvesmos un palīdzēs tiem Latvijas zemniekiem, kuri apzinās klimata pārmaiņu sekas un šo pārmaiņu iespējamo ietekmi uz to, kādos apstākļos saimniekos viņu bērni un mazbērni. Lai arī grāmata galvenokārt pievēršas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un uzkrāšanai augsnē un iepazīstina ar metodēm, kuras palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām, tomēr aprakstītās metodes var palielināt saimniekošanas ienesīgumu, sniegt būtisku ieguldījumu lauksaimnieku atkarības mazināšanai no iepirktajiem resursiem (piemēram, minerālmēsliem, augu aizsardzības līdzekļiem, degvielas, iepirktās lopbarības, substrāta dēstu audzēšanai), palielināt augsnes auglību, mitruma un barības vielu aizturi augsnē. Protams, visas metodes nav piemērotas visām saimniecībām un ir rūpīgi jāvērtē grāmatā aprakstīto metožu piemērotība katras saimniecības apstākļiem un iespējām. Taču ir skaidrs, ka, neko nemainot, mēs nevaram cerēt, ka mazināsies lauksaimniecības ietekme uz klimatu. Tāpēc ir jāpriecājas par katru lauksaimnieku, kurš ir gatavs rīkoties un jau kaut ko dara, lai mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un pielāgotos mainīgajam klimatam. Tomēr būtu jāizvairās no pamācīšanas un pārmetumiem, ka kāds kaut ko dara nepareizi vai pārāk maz, jo to mēs vienkārši nevaram atļauties – nozīmīgs ir ikviens zemnieks, kurš dod savu artavu cīņā ar klimata pārmaiņām. Skaidrs, ka pārmaiņas lauksaimniecībā ir neizbēgamas, taču svarīgi ir arī apzināties, ka lauksaimniecības pārveide klimatam un dabas daudzveidībai draudzīgākā veidā prasa laiku un ka katra diena un gads, kad saimniekojam “pa vecam”, tikai padziļina klimata krīzi. LAI MUMS IZDODAS! Andrejs Briedis, Latvi jas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs