Latvijas zivsaimniecības gadagrāmata 2023 (Digitāls)

Grāmata

Klajā nāk kārtējā gadagrāmata(27.gads), kurā atkal varam runāt par šīm tēmām. Latvijā zivsaimniecības nozare nav atraujama no notikumiem un pārmaiņām, kas notiek Baltijas jūras reģionā, Eiropā un pasaulē. Zivis, kas nozvejotas Baltijas jūrā, tiek apstrādātas mūsu uzņēmumos un tirgotas kā vietējā tirgū, tā arī ļoti daudzās pasaules valstīs. Tāpēc ģeopolitiskie notikumi atstāj lielu un ilgstošu ietekmi uz nozares dzīvotspēju un attīstību.

215

2023/12/12

Materiālu citēšanas gadījumā atsauce obligāta, bet pārpublicēšanas gadījumā nepieciešama atļauja

Latviešu valoda

PDF

Par nozares izturētspēju un pielāgošanos mainīgajai situācijai un izaicinājumiem, kas izriet no jaunajām Eiropas Savienības iniciatīvām (Zilais kurss, aprites ekonomika), varēsiet lasīt šīs grāmatas lappusēs. Par nozares spēju pielāgoties noteikti liecina arī dinamiskie zivju produkcijas tirgus rādītāji, kas ir svārstīgi, taču stabili, ar pieaugošu cenu tendenci un vienmēr uz eksportu virzīti. Zivju produktu ražotāji izmēģina jaunus tirgus, atmet tos, kuri nav perspektīvi, taču galvenie tirgus virzieni tiek saglabāti. Vairs nemaz negribam domāt par Krievijas tirgu, jo esam to pametuši, un, šķiet, uz diezgan ilgu laiku. Toties Ukraina ir mūsu Baltijas jūras zivju (reņģe, brētliņa) produktu svarīgākais un lielākais noieta tirgus. Tātad mūsu zivis ir ļoti nozīmīgas šīs kara skartās valsts pārtikas nodrošinājumā. Kā jau tika minēts, Baltijas jūras zivju resursi vairs nav tik labā stāvoklī kā iepriekš. Mūsdienās būtu ļoti grūti šajās pārmaiņās vainot tikai zvejniekus. Jau ilgāku laiku citi faktori ir ar daudz lielāku ietekmi. Jūras vides pārmaiņas, piesārņojums un klimata pasiltināšanās, roņu populācijas straujais pieaugums, zivju slimību izplatība un citas negatīvās lietas savstarpēji summējas. Tas pasliktina zivju krājumu stāvokli tādām sugām kā menca, lasis, arī Baltijas jūras reņģe. Patlaban vēl stabilā stāvoklī atrodas brētliņas un Rīgas līča reņģes krājumi. Abas sugas ir ļoti nozīmīgas Latvijas zvejniekiem, tai skaitā līča reņģe ir lielākais 7 piekrastes zvejas resurss, tāpēc ļoti gribētos ticēt, ka šo zivju labais stāvoklis netiks apdraudēts un nākotnē nemainīsies.