Latvijas zivsaimniecības gadagrāmata 2021 (IZDOTS)

Grāmata

Zivsaimniecības gadagrāmatas misija neatkarīgi no minētajiem apstākļiem nav mainījusies. Tā stāsta par to, kas svarīgs un aktuāls zivsaimniecības nozares dažādajās jomās. Grāmatas vērtība saglabājas arī tad, kad esat to beiguši lasīt un aizvēruši. Līdz nākamajā reizē tajā atkal būs vērts ieskatīties. Lasītāju loks grāmatai ir zināms un tāpēc stabils – nozares cilvēki un uzņēmēji, tie, kuri interesējas par zivsaimniecību un tās datiem, studenti un vecāko klašu skolēni, kā arī daudzi citi, kam interesē zivis un to ilgtspējīga izmantošana. Daudzu gadu gaitā gadagrāmata ir stāstījusi par dažādām attiecīgajā laika posmā vai gadā svarīgām lietām. Šī gada grāmata nav izņēmums un vedīs mūs atkal ceļā pie zivīm, zvejniekiem, zivju audzētājiem, zivju apstrādātājiem, makšķerniekiem, zivju sargātājiem un ūdeņu apsaimniekotājiem.

230

2021/12/27

Materiālu citēšanas gadījumā atsauce obligāta, bet pārpublicēšanas gadījumā nepieciešama atļauja.

Latviešu valoda

3.32 MB

1407–1959

Zivkopis

Neatkarīgi no tā, kas notiek mums apkārt, dzīve un norises dabā turpinās. Mums visiem svarīgi stabili un veselīgi zivju resursi. Tas ir pamats nozares attīstībai kā komerciālā, tā arī atpūtas (makšķerēšanas, pašpatēriņa zvejas) sfērā. Tāpēc grāmatā īpaša uzmanība veltīta mūsu ūdeņu (upju, ezeru, jūras) zivju bagātībām, tostarp Latvijā un visā Eiropā īpaši aizsargājamām zivju sugām. Arvien biežāk no zinātniekiem tiek saņemta satraucoša informācija, ka atsevišķiem zivju krājumiem neklājas pārāk viegli. Jūrā tās ir mencas, laši, arī Baltijas jūras reņģes. Tādēļ varam priecāties, ka Rīgas līča reņģes, atšķirībā no pēdējām, ir ļoti labā stāvoklī. Savukārt atsevišķos iekšējos ūdeņos ne pārāk bagātīgi kļuvuši plēsīgo zivju – līdaku un zandartu – krājumi. Iemesli ir dažādi – jūrā zivis vairāk ietekmē klimata un vides pārmaiņas, bet ezeros pārāk lielā visu izmantotāju (zvejnieku, makšķernieku, zemūdens mednieku) interese par konkrētu sugu zivju ieguvi. Īpaši liela ir makšķernieku interese par tiem ūdeņiem, kuros ir pieejami pietiekoši labi zandartu krājumi, kurus tos ar atšķirīgām sekmēm visbiežāk papildina mākslīgi. Krītoties zivju resursiem, samazinās arī attiecīgo ūdeņu produktivitāte. Lai palīdzētu zivju sugām, kuras būtiski ietekmējusi cilvēku darbība un dzīvotņu pārmaiņas, Latvijā tiek 7 īstenots Zivju resursu mākslīgās atražošanas plāns, tostarp realizēti projekti zivju nārsta vietu atjaunošanai daudzās vietās Latvijā, arī Daugavā. Tāpat ir svarīgi zivis pasargāt no nelikumīgas un ļaunprātīgas ieguves, par ko katru dienu rūpējas vides inspektori un to sabiedriskie palīgi.